PLANĒTU IETEKME UZ CILVĒKA LIKTENI UN VESELĪBU

                       Slimību cēloņi un ceļi to dziedniecībai

(ziņojums Latvijas Tautas dziednieku asociācijas seminārā,

par kura pamatu ir ņemti Paracelza darbi)

Paracelzs bija gan ārsts, gan alķīmiķis, astrologs un filozofs. Pilnā vārdā – Filips Aureols Teofasts Bombasts fon Hohenheims, dzimis 1493. gadā pavisam netālu – tikai divu stundu gājumā – no Šveices pilsētas Cīrihes.

Filips Aureols Teofasts Bombasts fon Hohenheims (Philippus Aureolus Theophrastus Bombastus von Hohenheim), mūsdienās pazīstams kā Paracelzs, ir dzimis  1493. gada 17. decembrī ārstu ģimenē. Jau kopšjaunības gadiem Paracelzs bija nolēmis kļūt par medicīnas zinātnes reformatoru, un tādēļ viņš 12 gadus veltīja ceļojumiem. Apmeklējis daudzas zemes, ieskaitot Krieviju, kļuvis par kara ārstu, un atkal atgriezies Vācijā, Paracelzs ķērās pie nopietnas vispārējās medicīnas praktizēšanas un sasniedza ievērojamus rezultātus.

Pats Paracelzs mācījās pie leģendārā alķīmiķa un maga Solomona Trismozīna–alķīmijas manuskriptu „Saules krāšņums” („Splendor solis”) un„Alķīmiskie klejojumi” autora, kurš bija apguvis slepeno mākslu pārvērst jebkuru no metāliem zeltā un iepazinis Hermeja Trismegista Mācību. Paracelzs uzskatīja, ka medicīnisko zinātņu pamatā ir fundamentālo dabas likumu izzināšana, kas arī varētu izskaidrot cilvēka dabu.

Paracelzs bija dižens ārsts un zinātnieks, kurš pirmais Eiropā izveidoja Visuma magnētisko teoriju. Paracelzs uzskatīja, ka pramatērija ir magnētiskā enerģija. Tieši magnētiskā enerģija no nebūtības rada cietu vielu – matēriju, kā arī visus mums pazīstamos enerģijas veidus. Magnētiskā enerģija piepilda visu redzamo pasauli, caurstrāvojot gan zvaigznes, gan planētas, gan cilvēkus. Visas galvenās priekšmetu un cilvēku īpašības ir atkarīgas no tajos esošās magnētiskās enerģijas daudzuma. Pateicoties magnētiskajai enerģijai, cilvēki un planētas atrodas savstarpējā mijiedarbībā un spēcīgā savstarpējā ietekmē,  respektīvi, cilvēka psihiskā enerģētiskā spēka pamatā ir magnētiskā enerģija, un bez tam tā nosaka arī fiziskās veselības stāvokli.

Dabā ir sastopama tikai viena dzīvības substance, uz kuru balstītas visas lietas. To sauc par arheusu jeb dzīvības spēku, kas ir sinonīms astrālajai gaismai vai gara ēterim. Slepenās medicīnas būtība noved pie apgalvojuma, ka visu lietu daba, ieskaitot cilvēku, ir divējāda – visam ir savs cietais redzamais veidols – ārējā forma un enerģētiskais neredzamais veidols. Neredzamā enerģētiskā forma uzskatāma par primāru attiecībā pret redzamo formu, un blīvā viela tiek uzskatīta tikai kā primārās enerģijas eksistences veids.

Kosmoss ir materiāls, un nekā pārdabiska tajā nav, tāpēc tiek uzskatīts, ka elektriskajā, magnētiskajā, gravitācijas, kodola un jebkuros citos fiziskajos laukos vai jebkuros citos starojumos, vai vispār jebkurā vielā utt. obligāti ir jābūt galvenajai, vissvarīgākajai matērijai, kuras pati būtiskā īpašība ir tāda, ka tā sevī nes informāciju un tajā ir visam Kosmosam universāla protogravitācijas (protomagnētiska) sastāvdaļa. Tieši šī sastāvdaļa ir ieguvusi nosaukumu – Kosmiskā sastāvdaļa (tāpēc, ka tās izcelsmes avots ir viss Kosmoss, viss kā vienots Veselums, nevis kāds tā atsevišķs objekts vai subjekts) vai to vēl dēvē par Zvaigžņu vai Astrālo sastāvdaļu. Informācija, kurai piemīt elektromagnētisko viļņu daba un kura atgādina vienotu kosmisku protogravitācijas (protomagnētisku) lauku, vienkāršo cilvēku vidū ir ieguvusi Kosmiskās Domas vai Kosmiskā Saprāta vārdu, vai vēl vienkāršāk – to dēvē par Dievu Tēvu.

   no iepriekš sacītā izejoši:

• Cilvēka zvaigžņu ķermenis

Kādā veidā tālās planētas var ietekmēt cilvēku?

Cilvēks ir Gars un tam ir divi ķermeņi, kas nesaraujami savstarpēji saistīti vienā veselumā, - elementārais un zvaigžņu ķermenis. Šie divi ķermeņi tad arī veido vienu veselu cilvēku. Kad cilvēks nomirst, viņa elementārais ķermenis atgriežas pie zemes elementiem. Pašas materiālākās zvaigžņu ķermeņa daļas arī ir pakļautas sabrukumam. Smalkais ķermenis ir veidots no zvaigžņu (astrālajiem) elementiem un nav atkarīgs no fiziskām substancēm. Tas ir pakļauts planētu ietekmei, un kā elementārais ķermenis sadalās tajos elementos, no kuriem ir radies, tāpat  arī zvaigžņu ķermenis sadalās zvaigžņu elementos, kad tam ir pienācis laiks.

Cilvēka uzbūve – tā ir zvaigžņu emanācija jeb balzamiskā ietekme, dievišķā neredzamā uguns, slēptā esence vai gars. Patiesais cilvēks nav ārēji redzamais cilvēks, bet gan dvēsele, kas sazinās ar Dievišķo GARU. Dvēsele ir ķermeņa ēna (ētera dubultnieks), ko apstaro gars.

Iekšējais cilvēks ir fiziskā ķermeņa dubultnieks. Tā ir pati brīnišķīgākā no cilvēka daļām. Pēc savas dabas tas ir bezmiesīgs, tomēr tam piemīt substance, tas arī virza veidošanos, augšanu un visbeidzot sabrukumu tai formai, kurā tas uzturas. Archuaus (ēteris) – tā ir esence, kura vienādā mērā ir sadalīta starp visām cilvēciskā ķermeņa daļām, ja tas ir vesels; tā ir tā neredzamā barība, kas dod spēku redzamajam ķermenim.

Spiritus Vitae (Dzīvības gars) izriet noSpiritus Mundi (Pasaules gara), un, tā kā tas ir pēdējā emanācija, tas satur visu kosmisko ietekmju elementus, un tāpēc tas ir iemesls, ar kuru var izskaidrot zvaigžņu (kosmisko spēku) ietekmi uz cilvēka neredzamo ķermeni.

Citiem vārdiem sakot, Pasaule ir makrokosms, bet cilvēks ir mikrokosms, un visi elementi, kas pastāv pirmajā, pastāv arī otrajā.

Archuauspiemīt magnētiska daba, tas pievelk vai atgrūž citus simpātiskos vai antipātiskos spēkus, kas eksistē tajā pašā vidē. Jo cilvēkam piemīt mazāka spēja pretoties zvaigžņu ietekmei, jo lielākā mērā viņš tiek pakļauts to ietekmei. Dzīvības spēks nav ietverts cilvēka iekšienē, bet gan to ietver kā mirdzoša sfēra, un tas var darboties no attāluma.Šajā tikai pa pusei materiālajā starojumā cilvēka iztēle var kļūt gan par atveseļojošas, gan slimību izraisošas ietekmes avotu. Tā var vai nu saindēt dzīvības esenci un izraisīt slimību, vai to attīrīt un atjaunot veselību.

Pārliecība par to, ka visi slimību iemesli nāk no cilvēka neredzamās dabas, ir viens no slepenās medicīnas fundamentālākajiem principiem, jo Hermeja Trismegista mācības sekotāji, nekādā ziņā nenoliedzot fiziskā ķermeņa nozīmīgumu, tomēr uzskata, ka izmaiņas fiziskajā ķermenī notiek kā sekas smalkā ķermeņa pārmaiņām.

VISAS SLIMĪBAS, ATSKAITOT TĀS, KURAS IR IZRAISĪJUŠI MEHĀNISKI IEMESLI, izriet no neredzamā, un par to izcelsmi medicīnai ir zināms visai maz.

Medicīna ir vairāk māksla, kā zinātne; citu gūtās pieredzes sniegtās zināšanas varbūt var būt ārstam noderīgas, bet pat visas pasaules zināšanas nepadarīs cilvēku par ārstu, ja viņam trūkst nepieciešamo spēju un viņam no dabas nav lemts būt par ārstu.

Ja mēs vēlamies iemācīties pazīt iekšējo cilvēku, pētot vienīgi cilvēka ārējo daļu, mēs mērķi nekad nesasniegsim. Daba gan izraisa, gan izdziedē slimību, un tāpēc ārstam ir nepieciešams pazīt un zināt dabas procesus, kas notiek gan redzamajā, gan acīm neredzamajā cilvēkā. Tikai tad viņš būs spējīgs atpazīt patieso cēloni slimības gaitā un uzzinās daudz vairāk, izmantojot savu saprātu, nekā balstoties vienīgi uz to, ko viņam vēsta pacienta āriene.

Tomēr, tādu slimību skaits, kuras rodas nezināmu iemeslu dēļ, ir daudz lielāks par tām, kas rodas mehānisku cēloņu dēļ, un pret tādām slimībām mūsu mediķiem nav zināmu zāļu, jo nezinot cēloņus, viņi tos nevar likvidēt. Ja mēs gribam iemācīties pazīt iekšējo cilvēku, pētot vienīgi cilvēka ārējo veidolu, mēs mērķi nekad nesasniegsim. Daba gan izraisa, gan dziedina slimību, un tāpēc ārstam ir nepieciešams iepazīt un pārzināt dabas procesus, kas notiek gan redzamajā, gan acīm neredzamajā cilvēkā. Tikai tad viņš būs spējīgs atpazīt patieso cēloni slimības gaitā un uzzinās daudz vairāk, izmantojot savu saprātu, nekā balstoties vienīgi uz to, ko viņam vēsta slimnieka āriene.

Eksistē 7 slimību rašanās cēloņi:

1. Velnišķīgie (sātaniskie) gari,  kuri rodas ļaunu domu un negatīvu darbību rezultātā un kuri eksistē uz to dzīvības enerģijas rēķina, kam tie ir pieķērušies.  Tā ir iemiesošanās cilvēkā vai iedarbība uz cilvēku (pastāvīgi vai no gadījuma uz gadījumu) no kādu neredzamu vai redzamu vampīrisku būtņu puses, kuras barojas ar pacienta enerģiju un tāpēc to padarot slimu. Šajā gadījumā izdziedināšana tiek panākta, izdzenot garu no cilvēka ar īpašiem buramvārdiem vai lūgšanu. Piemēram, Jēzus Kristus izārstēja vienu pacientu, liekot ļaunajam garam (sātanam) iziet no viņa un iemiesoties cūku barā. Cits piemērs–ja pacientā ir iemājojis ļaunais gars pēc kāda cilvēka ļaunprātīgas maģiskas darbības, tad ar lūgšanu, krustu un svētbildi ir iespējams garu izdzīt no pacienta un aizsūtīt pie tā, kurš to ir uzsūtījis, kā to Dieva Vārdā darīja Kronštates Jānis(Иоанн Кронштадский).

2.Nesaskaņotas, pretrunīgas astrālā un fiziskā ķermeņa darbības, vai garīgas un materiālas dabas disharmonija, nesaskaņa. Harmoniskas un dabiskas astrālo enerģētisko strāvu cirkulācijas traucējumi pacienta fiziskajā ķermenīnoved pie psihiskām un fiziskām saslimšanām.

3. Smagas domas un negatīvas emocijas. Bailes, nospiestība, dzīvotgribas trūkums, pesimisms, skaudība, jebkuras citas spēcīgas emocijas dažādu iemeslu dēļ, dzīves situācijas nenoteiktība un nedrošība, melanholija, visādas plosošas kaislības–visi šie psiholoģiskie un emocionālie stāvokļi noteikti pāriet organisma darbības fiziskos traucējumos, un patoloģiskās fizioloģiskās novirzes ir jo spēcīgākas, jo ilgstošāka ir bijusi negatīvo un pārmērīgo emociju darbība. Bet fizioloģiskie traucējumi savukārt izmaina ķermeņa dabisko starojumu raksturu, un cilvēka biolauks (ēteriskais ķermenis) strauji mainās, tiek traucēta tā normāla darbība, kura lielākoties regulē un nosaka normālu organisma iekšējās un ārējās vides savstarpējo mijiedarbību.

 4. Cēloņu un seku princips. Šī likuma darbība noved pie tā, ka, ja ir iemesls (cēlonis), tad nav iespējams izvairīties no sekām. Tas nozīmē, ka dažas slimības cilvēkam tiek dotas kā sods par priekšteču kļūdām pārmantojuma veidā, vai arī nepareiza dzīvesveida dēļ parādās slimība, kā atmaksa par neveselīgu, amorālu domāšanas un dzīves veidu. Tādas „karmiskās” saslimšanas ir ļoti grūti ārstējamas, turklāt Paracelzs uzskatīja, ka viens no šāda veida cēloņiem varētu būt arī no jauna iemiesotā astrālā ķermeņa iepriekšējā dzīve.

5. Astroloģiski cēloņi vai debesu ķermeņu aspekti un kustība. Paracelzs uzskatīja, ka astronomiskie faktori, kurus ir izraisījusi zvaigžņu un planētu kustība, pēc absolūtā lieluma paši par sevi ir nenozīmīgi, tāpat kā meteoatkarība (meteoroloģiskais jūtīgums), un cilvēku pamata masu neietekmē. Bet cilvēkus, kuri ir novājināti fiziskā vai psihiskā jomā, tie var ietekmēt jau būtiski. Zvaigznes neizraisa slimības, bet tikai tās aktivizē. Hermeja Trismegista mācības (hermeticisma) sekotāji ir mācījuši, ka stiprs un gudrs (vieds) cilvēks vada savas zvaigznes, bet vājais pats tiek vadīts.

 Šie 5 cēloņi pēc savas dabas ir neredzami. Tos var izskaitļot ar intuitīvām metodēm, izdarot rūpīgu pacienta dzīves apstākļu un temperamenta izpēti.

6. Nepareiza ķermeņa orgānu izmantošana, kā, piemēram, muskuļu pārslodze vai pārmērīga nervu spriedze. Paracelzs uzskatīja, ka veselībai ir kaitīga jebkura novirze no dabiskās cilvēka psihiskās un fiziskās „normas”. Tāpēc viņš neieteica stipri skumt vai pārmērīgi priecāties, fiziski izdzīt sevi, vai, tieši otrādi, piekopt mazkustīgu dzīves veidu. Viņš uzskatīja, ka visā vajag sekot Dabas noteiktajam un dzīvot pēc tās „normālajiem” likumiem, kurus tā ir noteikusi cilvēkam un ar kuriem cilvēks nedrīkst nerēķināties, pretējā gadījumā tas novedīs pie slimības. Īpašu nozīmi viņš piešķīra pārmērīgu fizisko vai psihisko slodžu profilaksei un nervu pārmērīgas spriedzes un izsīkuma profilaksei. Paracelzs bija pārliecināts, ka tieši nervu sistēmas  „ne normālais” stāvoklis ir vairuma slimību galvenais cēlonis. 

7. Svešu, nepiederīgu substanču, netīrumu un piesārņojuma klātbūtne sistēmā.Tāpēc Paracelzs norādīja uz cilvēka veselības atkarību no apkārtējās vides, runāja par cilvēka atbildību par savām domām un rīcību, jo domas spēj „saindēt” un pasliktināt ekoloģisko vidi, un, pirmkārt, tas novērojams visapkārt pašam cilvēkam – šādas „patoloģiskas” domāšanas nesējam.

Paracelzs norādīja uz stingras personīgās higiēnas nepieciešamību it visā, tai skaitā arī domās.

Šajā uzskaitījumā neietilpst ievainojumi, kuri ir tikuši gūti nejauši, jo tie nepieder pie slimībām, bet ir Karmas Likuma sekas.

Aplūkosim slimības, kuras izraisa astrālā ietekme

Tātad, spēki, kas veido cilvēka mikrokosmu, ir pielīdzināmi spēkiem, kas veido Makrokosmu. Cilvēka organismā šie spēki var darboties anormālā veidā, un tad var rasties slimības; arī dižajā Kosmosa organismā tie var darboties anormāli, un tad radīsies anormāli apstākļi uz Zemes vai atmosfērā, ūdenī un uguns elementos (elektrība). Cilvēks var ciest no spazmām un tūskas, no kolikām un drudža, un Zemes makrokosmu var plosīt zemestrīces, lietusgāzes, viesuļi un zibeņi.

Elementi, kas sastāda cilvēka sirds dzīvības principu, sastāda arī Saules dzīvības principu; dzīvības īpašās pazīmes, kas ir ieslēptas elementos, kuri veido cilvēka asinis, atbilst tādām pašām neredzamo ietekmju īpašībām, kas nāk no Marsa; ja dvēselē nebūtu būtības daļiņu, kas atspoguļo Venēras ietekmi, tad nebūtu instinktu, kas liek gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem turpināt savu sugu; tādejādi, katras planētas un katras zvaigznes sastāvā ir tādi magnētiski elementi, kuri atbilst tādiem pašiem magnētiskiem elementiem arī cilvēka uzbūvē. Ārstam, kurš vēlas dziedināt saprātīgi, ir jāpārzina Visuma uzbūve tikpat labi kā cilvēka uzbūve; viņam ir jābūt gan anatomam, gan fiziologam, gan astronomam, viņam ir jāapgūst šīs zinātnes ar savu iekšējās uztveres spēku, pateicoties savai meistarībai.

Pasaule ir Makrokosms, bet cilvēks tajā ir Mikrokosms, un visi elementi, kuri ir sastopami pirmajā, pastāv arī otrajā. Visas ietekmes, kas nāk no Saules, planētām un zvaigznēm, veido neredzamu iedarbību uz cilvēku, un, ja šīs iedarbības ir ļaunas, tās nes nelaimi. Neviens augs nevar attīstīties bez Saules, bet ja tās ietekme ir pārāk spēcīga, augs izkaltīs un aizies bojā. Pasauli ietver tvaikam līdzīga sfēra, tāpat kā olu ietver čaumala. Kosmiskās ietekmes iekļūst caur šo čaumalu, tāpēc tās var saindēt gaisā sastopamie miasmi (piesārņojumi) un izraisīt epidēmijas.

Ļaunās astrālās ietekmes nesaindē visu pasauli, bet vienīgi tās vietas, kur ir pamats to piesārņošanai. Ja mūsu atmosfērā nav slimību iedīgļu, nekādas astrālās ietekmes no ārpuses nevar nodarīt nekā ļauna. Ja ļaunuma elementi pastāv mūsu dvēseles sfērā, tie var pievilkt tādas astrālas ietekmes, kas var izraisīt saslimšanu (lūk, tāpēc ir jēga turēt tīras savas domas un jūtas – tas arī ir gan ceļš uz izdziedināšanos, gan profilakse, gan arī aizsardzība! ). Ja ūdens ezerā aizsalst līdz pašam dibenam, tad zivis aiziet bojā; tāpat tas notiks, ja ūdens kļūs par pārāk silts; un ja ūdenī pastāv kādi ļaunuma elementi, kas piesaista attiecīgas planetāras ietekmes, liels daudzums zivju aizies bojā un neviens tam tā arī neuzzinās īsto iemeslu.

Mēness var atstāt ļoti nelabvēlīgu ietekmi, it īpaši pilnmēness laikā, kas var būt postoša cilvēkiem, kuru zvaigžņu ķermeņiem piemīt magnētiskie elementi, kas piesaista šīs ietekmes. Mēness savienojumā ar noteiktām planētām var padarīt tā ietekmi  vēl postošāku. Piemēram, Mēness savienojumā ar Venēru un Marsu  var izraisīt mēri, Mēness savienojumā ar Saturnu – dažādas smagas saslimšanas, un tā tālāk.  Bet nekāda kaitīgā ietekme nevar izraisīt slimību tur, kur nav šīs slimības iedīgļa.

Daba ir kā pacietīga māte, kas bieži piedod pret to pastrādātos grēka darbus, kaut arī tos aizmirst nespēj. Tāpēc mēs varam uzticēties tās dziedinošajiem spēkiem, un daba spēj atjaunot to, kas vēl nav pazaudēts neatgriezeniski; jo daba ir dižākais no ārstiem, tā dala visiem dzīvības balzāmu.

Pastāv zvaigznes, kuru ietekme atbilst dažu metālu dziednieciskajām īpašībām, un arī tādas zvaigznes, kuru ietekme atbilst noteiktu augu īpašībām; tās var ietekmēt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi, pat ļauni, jo tās piesaista cilvēka zvaigžņu ķermeņa attiecīgie elementi.

Katram metālam un katram augam piemīt noteiktas īpašības, kuras var piesaistīt attiecīgas planetāras ietekmes, un, ja mums ir zināma zvaigžņu un planētu savienojumu ietekme un mūsu zāļu īpašības, mēs zināsim arī to, kādas zāles ir nepieciešams lietot, lai piesaistītu tādu ietekmi, kas atstātu labvēlīgu iespaidu uz saslimušo.

Ja, piemēram, sievietei trūkst elementa, kura būtību izstaro Marss, un tāpēc viņa cieš no mazasinības un nervu mazspējas (anēmijas), mēs viņai varam dot dzelzs preparātus, jo dzelzs zvaigžņu elementi atbilst zvaigžņu elementiem, ko satur Marss, un piesaistīs tos, tāpat kā magnēts pievelk dzelzi.

Planētu un augu simpātiskās saites (saistība)

Katrs cilvēciskā ķermeņa orgāns ir radīts ar noteikta Visuma principa darbību, un katrs orgāns piesaista attiecīgu Visuma darbību. Tā sirds atrodas simpātijā ar Saules elementiem, smadzenes – ar Mēnesi, žultspūslis – ar Marsu, nieres ar Venēru, plaušas ar Merkūriju, aknas – ar Jupiteru, liesa ar Saturnu un tā joprojām. Eksistē milzums zvaigžņu plašajā debesjumā, pastāv arī milzums daļiņu cilvēka mazajā pasaulē, un augstākais ietekmē zemāko; mikrokosmā un makrokosmā visas lietas atrodas ciešā savstarpējā saistībā – simpātiskajās saitēs – viens ar otru, jo visi ir viena kopējā Tēva bērni.

Pastāv milzīgs zvaigžņu daudzums Visumā, pastāv arī milzīgs daudzums spēku, kuri darbojas cilvēka organismā, pastāv milzīgs daudzums augu – zvaigžņu ietekmes pārstāvju uz Zemes, - kas atbilst zvaigžņu īpašībām un pievelk attiecīgo zvaigžņu ietekmi, ar kurām tiem ir simpātiskā saite. Izmantojot tādus augus, mēs varam piesaistīt planetāras ietekmes, kuras ir nepieciešamas  slimības skarto orgānu dzīvības funkciju atjaunošanai. Nozīme ir pat tam, kādā veidā tiek izmantoti šādi augi zāļu nolūkā, - svaigā vai kaltētā veidā, un to okultās īpašības mainās atkarībā no tā, kādā dienas vai nakts stundā un kādu planētu savienojuma laikā tie ir tikuši vākti, un kādā laikā tie ir tikuši izmantoti. Katrs augs ir jāievāc tajā laikā, kad planēta, ar kuru tas ir saistīts, pārvalda stundu, un labums (būtība) no auga ir jāiegūst, kamēr tas ir vēl svaigs.

Piemēram, Saule – ārstniecības rozmarīns, ārstniecības lavanda, aptiekas salvija un ārstniecības melisa ārstē smagus iekaisumus, sirds slimības un reimatismu.

Mēness – timiāns, melnā sniegaroze unsmaržīgā rūta dziedē mentālas saslimšanas, histēriju un nervu slimības.

Merkūrijs – dziedniecības lakacis, ārstniecības alteja un lielā ceļteka ārstē pneimoniju, kataru, plaušu tuberkulozi un gļotādu iekaisumus.

Venēra – parastais deviņvīru spēks un selerija dziedina tūskainus audzējus un nieru vai urīnpūšļa slimības.

Marss–dadzis un divmāju nātre ārstē no drudža, tā dažādām smagām saslimšanas formām un izsitumu drudža.

Jupiters – smaržīgā rūta, zilā vizbulīte, paparde „Venēras mats”,lielā strutene, parastais lins un sējas kaņepe  - var izārstēt dzelteno kaiti un citas aknu saslimšanas.

Saturns – pamīšlapu pakrēslīte, gumainā cūknātre unembotiņšdziedē no hipohondrijas, melanholijas un hemoroīdiem.

Tas, kas darbojas kā zāles, ir auga zvaigžņu elementi, kas ietekmē cilvēka zvaigžņu ķermeni, kurus pašus ir radījušas zvaigžņu ietekmes, zāļu īpašības ir atkarīgas no tā, kādas ietekmes tajās atrodas pārsvarā.

Dziedniecības ceļi, kā vājināt vai novērst kaitīgās ietekmes

Saskaņā ar hermeticisma (Hermeja Trismegista mācība) likumu, slimība var tikt novērsta ar septiņu paņēmienu palīdzību:

1. Speciāli buramvārdi un garu izdzīšana (skatīt Evaņģēliju–ļaunos garus pāriemiesoja uz cūkām).

2. Ar harmonisku vibrāciju palīdzību, respektīvi – disharmonija tika novērsta ar buramvārdu un svēto vārdu sacīšanu (svēto vārdu izrunāšana strukturizē, organizē un stabilizē visas matērijas molekulas, tas ir – stabilizē visu dzīvības struktūru), spēlējot mūzikas instrumentus un dziedot, kā arī tika izmantotas metodes ar nonākšanu dziļā transa stāvoklī (meditācijas) un krāsu terapija.

3. Talismanu un amuletu maģija. Planētas pārvalda gan cilvēka ķermeņa,  gan no dažādiem metāliem gatavotu rotaslietu funkcijas. To ietekmi ir iespējams kontrolēt. Dažu vielu spēja uztvert un noturēt planetāras ietekmes tiek izmantota, lai piešķirtu tām okultas īpašības. Tādejādi alķīmiķis var izmantot tīrus metālus amuletu, maģisko spoguļu un citu priekšmetu  izgatavošanai, kuri spēj izraisīt maģiskus efektus.

Paracelzs ir sacījis: ja viena cilvēka zvaigžņu elements tiek nodots citam ar tā dievišķā gara spēku, tad zvaigžņu elements var tāpat tikt iedzīvināts metālā, lai saglabātu tajā savu fluīdu, un pateicoties tam, metāls tiks pacelts augstākā stāvoklī, salīdzinājumā ar to, kurā tas atradās pēc dabas likumiem. Tas attiecas tādā pašā mērā arī uz minerāliem (kristāliem, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem).

4.  Ārstēšana ar zālītēm un ārstniecības augiem.

5.«Ticībai ir jāārstē slimība» - ir sacījis Paracelzs. Bet tikai nelielai cilvēku daļai piemīt pietiekami spēcīga ticība, Ticība – tā ir spēja sajust Dievišķo it visā, dižena gudrība un viedums, lietu neredzamās būtības apjausma, kas dziļi ieslēpta guļ katra cilvēka dvēselē: tas ir milzīgs spēks, kurš izriet no Vispārējās svētlaimības avota, un kurš spēj radīt, dziedināt un veikt brīnumainas pārvērtības.

6. Ar Lūgšanas spēku. Griba jeb Lūgšana –tā ir spēcīga vēlēšanās un tieksme uz to, kas ir patiesa Svētlaimība, tā ir cilvēka īpašā spēja – viņa milzīgā tieksme pie Dieva, tas ir katrā cilvēkā ieguldīts likums.Kas gan cits ir Griba, ja ne spēks, kas slēpjas cilvēka domās (saprātā) un spēj darboties caur viņa iztēli? Un lūgšana atmodina šo spēku, apvienojot ticību ar iztēles spēku un liek tai darboties.

7. Praktiskā medicīna, kura toreiz iekļāva arī asins nolaišanu un zarnu trakta tīrīšanu.

 CILVĒKA GRIBA – TĀS IR VISLABĀKĀS ZĀLES!

Katram ir pa spēkam padarīt spēcīgāku savu gribu un padarīt savu dvēseli par neievainojamu, pateicoties dziļai ticībai Dieva visspēcīgajai varai. Kas gan ir Griba, ja ne domas spēks, kas slēpjas cilvēka domās (saprātā) un kas darbojas caur viņa iztēli?

Cilvēks, kurš pilnībā pieder pats sev, nevar piederēt nevienam citam, šāda cilvēka rīcībā atrodas spēks pārvaldīt pašam sevi, un nekādas ārējas ietekmes nevar ņemt ļaunu virsroku pār viņu, ja vien viņš savu spēku liek lietā. Makrokosma ietekmes nevar tik viegli atsaukties uz saprātīgu, viedu un nesamulsināmu cilvēku, kā tās atsaucas uz dzīvniekiem, augiem un minerāliem. 

Dižākais Indijas dziednieks Udraka ir mācījis, kā izmantot ūdeni, augus un zemi, karstumu un aukstumu, saules starus un ēnu, tumsu un gaismu, viņš ir sacījis: vienīgie likumi – tie ir dabas likumi, un tas, kurš dzīvo pēc šiem likumiem, nekad nebūs slims. Šo likumu pārkāpums – tas ir grēks, un tas, kurš grēko, tas arī slimo. Toties tas, kurš ievēro dabas likumus, uztur līdzsvaru visos orgānos, tādejādi atrodoties patiesā harmonijā. Harmonija ir veselība, bet nesaskaņa, disonanse – tā ir slimība. Tas, kurš spēj ieviest harmoniju visos cilvēka orgānos, būvē veselību.

Cilvēka ķermenis – tas ir kā klavihords, un, kad tā stīgas ir pārlieku nospriegotas vai pārāk vaļīgi nokarājas, instruments ir atskaņojies un cilvēks ir slims. Dabā viss ir iekārtots, lai atbilstu cilvēka vajadzībām, un medicīnas arkānos arī ir viss…

Un kad klavihords ir atskaņojies, milzīgajā dabas pasaulē var visam atrast zāles, zāles jebkurai miesas kaitei.

Saprotams, ka cilvēka griba – tās ir pašas labākās zāles. Ar gribasspēku stiprinošiem vingrinājumiem cilvēks var pievilkt atslābušo stīgu vai palaist vaļīgāk stīgu, kas ir nospriegota par stipru un tādejādi sevi izdziedināt. Ja cilvēks ir iemantojis ticību  Dievam, dabai un sev pašam, tad viņš zina spēka vārdus un vārdus savam balzāmam, kas dziedēs jebkuru brūci, un viņa rokās būs zāles pret visām viņa dzīves kaitēm.

Dziednieks – tas ir tas, kurš spēj iedvest cerību. Ar mēli var izteikt vārdus, kas aizsniedz vien cilvēku ausis, bet dvēsele var saklausīt vienīgi otru dvēseli, un arī tikai tādu, kura pie dvēseles vēršas.

Tas cilvēks ir stiprs, kura dvēsele ir plaša, un kurš prot atrast ceļu pie citām dvēselēm, un iedvest cerības elpu tajās, kur  cerības nav, un ticību nest tajās, kasnetic ne Dievam, ne dabai, ne cilvēkiem.

Nav universāla balzāma tiem, kas pa dzīves takām staigā. Tūkstošiem lietu iztraucē, izposta harmoniju un izraisa cilvēkā slimības, bet tūkstošiem lietu atkal var padarīt cilvēku veselu un noskaņot viņa smalko klavihordu atkal skanēt tīri. «Tas, kas ir zāles vienam – var izrādīties inde citam, un viens var tapt izdziedināts ar to, kas citu nonāvētu. Vienu var izārstēt zālītes, citu piecels no miroņiem parasta ūdens malks, un kalnu vējš var atgriezt dzīvei trešo, kad šķita, ka nekas vairs nav līdzams…

Bet mīlestība – tā ir īstā Karaliene! Doma, ko ir pastiprinājusi Mīlestība – tas arī ir patiesais Dievišķais balzāms.